Mana Māja №131 (10.03.2008) | Šodien 19.04.2014
:: SATURS
:: TĒMAS
Materiāli

Ceļam pirti pareizi!

Kādreiz pirts pie savrupmājas bija ekskluzīva un prestiža lieta, taču tagad tā pārvērtusies teju vai par dzīves nepieciešamību. Koka namiņu relaksācijai iespējams iegādāties jau gatavā veidā, bet to var uzbūvēt arī saviem spēkiem. Tā kā pirts procedūra cieši saistās ar cilvēka veselību, tās izbūvē faktiski nav mazsvarīgu sīkumu.

Pirts būvniecībā stingri jāievēro tehnoloģijas.

Ja pirts būvniecībā nebūs ievērots pareizs tehnoloģiskais process, tad sildīšanās nesagādās baudu, bet tieši otrādi — radīs diskomfortu, nepatīkamas sajūtas vai pat veselības traucējumus.

Pirts izbūvei vietu vajadzētu izvēlēties atbilstoši sanitārajām normām un ievērojot ugunsdrošības prasības. Vidējais nepieciešamās kvadratūras aprēķins būs apmēram 3—4 kvadrātmetri kopējās platības uz vienu cilvēku.

Atsevišķi speciālisti atzīmē, ka labākais pirts būvniecības materiāls ir sausi priežu vai egļu baļķi vai brusas 12—20 cm resnumā.

Cirsto koku sienas labi iesūc tvaikus, tajā pat laikā uzturot pastāvīgu temperatūras un mitruma līmeni pērtuvē.

Savukārt aromātiskās vielas, kas ir priedes un egles koka sastāvā, paaugstinātā temperatūrā izdalās, radot tīkamu aromātu. Pirtis var arī būvēt no ķieģeļiem un akmeņiem, taču akmens materiālu sienas strauji temperatūras svārstību rezultātā pārklājas ar ūdens lāsītēm (kondensātu), kā arī ilgi silst un ātri atdziest. Tāpēc pirts namiņu būvniecībā jau kopš seniem laikiem priekšroka tiek dota koksnei.

Materiālu daudzveidība

Pirtiņas pamatu izbūvē izmanto plēstos akmeņus, pāļus, ķieģeļus, betonu, cementa plāksnes, kā arī koksni (apaļkokus, brusas plāksnes). Tiek lietoti arī siltumizolācijas materiāli (minerālvate, plāksnes un sintētiskas saistvielas bāzes, stikla vate, stikla perlīts, kokskaidu un kokšķiedru izstrādājumi, fibrolīta plāksnes, kūdras un salmu materiāli u.c.). Grīdas savukārt veido no koka, betona, dzelzsbetona, flīzēm u.c. Jumtiem izmanto lokšņu tēraudu, dakstiņus, dažkārt arī senatnīgos materiālus — lubiņas vai salmus, ko mūsdienās mēdz uzskatīt par ekskluzīvu risinājumu.

Pamati un grunts īpatnības

Uzziņai

Pie mums tradicionālākie pirts veidi:

  • Melnā pirts — krāsnij nav dūmvada, dūmi nokļūst atpakaļ telpā un apsilda to.
  • Baltā pirts — krāsns aprīkota ar dūmvadu un dūmi izplūst laukā.
  • Sauna — dēvēta arī par somu pirti aprīkota ar sauso pērtuvi.
  • Krievu pirts — vienstāvu būve, kas vienlaikus kalpo kā ģērbtuve, pērtuve un mazgāšanās telpa.

Pamatiem var būt lentveida konstrukcija (nepārtrauktas “sienas” izskatā), kā arī stabu elementu risinājums (atsevišķi balsts stabi).

Pamatu izveides dziļumu nosaka atbilstoši grunts slāņu biezumam un īpatnībām, un te vislabāk katru konkrēto gadījumu izvērtēt atsevišķi.

Māla un smilšu-māla gruntīs, kas sasalšanas rezultātā mēdz uzpūsties, pamatu pamatni veido 10—25 cm dziļāk par grunts sasalšanas līmeni. Savukārt smilšainās gruntīs pamatu likšanas dziļums praktiski nav atkarīgs no sasalšanas dziļuma, un tie tiek veidoti ne mazāk kā 0,5 m no plānotās atzīmes. Zem iekšējām sienām tā ir mazāka, nekā zem ārējām, bet ne mazāk kā 0,4 m no zemes līmeņa.

Siltuma noturēšanai

Lai pirtī palīdzētu saglabāt siltumu, svarīgs elements ir durvis. Tām būtu vēlams veidot zemu pieduru un augstu slieksni.

Aplūkosim kādu piemēru. Durvis 70x170 cm darina no 40—50 mm biezām koka plāksnēm, lai tās brīvi ievietotos kārbā, bet tajā pat laikā blīvi piekļautos tai. Savukārt slieksni izbūvē 20—25 cm augstumā.

Logu ailas var veidot metru augstas ar dubultiem rāmjiem un stiklojuma laukumu 50x60 cm.

Griestu augstums pērtuvē un mazgāšanās telpā varētu būt 2—2,3 m. Tādējādi telpa ātri uzsils pie minimāla siltuma enerģijas patēriņa.

Pirts būvniecībā liela uzmanība jāpievērš arī grīdu un ūdens noteces izveidē.

Priekštelpā grīdas var veidot no divām kārtām — tā dēvētās “melnās” grīdas un virsējā seguma. Virsējās kārtas dēļus var atstāt dabīgā izskatā, apstrādājot ar speciāliem sastāviem, var krāsot, pārklāt ar linoleju u.c.

Koka grīdu klāj uz gulšņiem, kas uzstādīti uz balsta stabiem, izmantojot hidroizolācijas materiālu. Savukārt ķieģeļu pirts mājiņās grīdu apdarē nereti izmanto keramikas flīzes.

Jāpiebilst, ka pirts telpā nekādā gadījumā koka grīdu nedrīkst pārklāt ar laku, jo tā karstumā izdalīs kaitīgas vielas un atlups.

Kur paliek netīrais ūdens?

Ierīkojot grīdas pērtuvē un mazgāšanās telpā, pirmkārt, jānodrošina izlietotā ūdens aizplūde kanalizācijā (vietējā vai ar nosēdakā u.tml.) Lai ūdens labi aizplūstu, grīdai vajadzētu būt nedaudz slīpai tā dēvētās “priekšbedres” virzienā. Tā jāaprīko ar ūdens noslēgu un ar caurules palīdzību jāsavieno tālāk ar nosēdaku. “Priekšbedrei” jābūt veidotai no hermētiska materiāla. Aptuveni 10—12 cm līmenī no apakšas atrodas notekūdeņu caurules gals, pie kura attiecīgā leņķī piestiprināta plāksne, kas hermētiski nostiprināta no visām pusēm, izņemot apakšmalu. Šāda vienkārša ierīce kavē kanalizācijas nepatīkamā aromāta izplatīšanos.

Par drošību domājot

Ja plānojat būvēt tradicionālo, iecienīto koka pirtiņu, tad aktuāls noteikti būs arī ugunsdrošības jautājums, jo, kā zināms, koks riska grupā ir materiāls Nr.1.

Daudzi cilvēki pirtīs izvēlas elektriskās krāsnis, kas no drošības viedokļa raugoties, raizes tikpat kā nesagādā. Tomēr daudzi vēlas pirts namiņu padarīt romantiskāku, autentiskāku senatnei un dabīgāku. Tādā gadījumā jāņem vērā, ka malkas krāsnis tiks aprīkotas ar skursteni, un tam jāatrodas atbilstošā attālumā no sienām, jumta un apšuvuma. Kādas ir pieļaujamās normas un nepieciešamie materiāli, vislabāk zinās paskaidrot profesionāļi, kurus vajadzētu pieaicināt šādas pirts būvniecībā. Turklāt — ne cilvēkus, kas uzdodas par zinātājiem, bet speciālistus ar atbilstošu sertifikātu.

Jana VALTERE


:: MEKLĒŠANA
:: ARHĪVS

Gads

Numurs


:: Jaunais numurs
:: Izstādes 2013
:: Normatīvie. Likumi.
:: Izcenojumi
:: Noderīga informācija
  Top.LV
Copyright © SIA Multiprese.
Jebkuru materiālu kopēšana, izplatīšana, pārpublicēšana bez redakcijas rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
Pie materiālu retranslācijas obligāta hiperatsauce uz www.multiprese.lv