Mana Māja №181 (26.01.2010) | Šodien 03.09.2014
:: SATURS
:: TĒMAS
Materiāli

Koka pirts — būve možam garam

Koka pirtis gadsimtu gaitā saglabājušas savas pozīcijas kā vietas, kur atpūsties un uzkrāt spēkus. No koka būvētās pirtis ir ekoloģiskas, un vienkāršas konstrukcijas, kuras iespējams uzbūvēt arī saviem spēkiem.

Pirts celtniecības materiālam jābūt labi sagatavotam.

Pirts konstrukcijas nosacīti var iedalīt divās grupās — ar apvienotu tvaicētavu un mazgātuvi, un konstrukcijās, kur šīs telpas ir atdalītas.

Pirmā tipa pirtis izmaksā lētāk, un ir kompaktākas. Savukārt otrā tipa būvju izmēri var būt ļoti atšķirīgi — sākot no nelielām konstrukcijām, kas paredzētas tikai mazgāšanās procesam, un beidzot ar plašām būvēm, kur ir ne tikai mazgāšanās zona, bet arī atpūtas telpas, banketa zāle un istabas.

Jāpiebilst, ka cilvēki pirtis izmanto ne tikai, lai mazgātos, bet arī veselības stiprināšanai. Koka pirtīs esošais mikroklimats stiprina organismu, turklāt koks un pirts slotiņas rada patīkamu aromātu, kas uzlabo omu.

Karkass ātri, viegli, ērti

Bet tagad aplūkosim, ar ko atšķiras koka pirts būvniecība no brusām un, izmantojot modernāku — karkasa — tehnoloģiju.

Koka pirtīm, kas būvētas pēc karkasa tehnoloģijas, piemīt tās pašas īpašības, kas citām karkasa būvēm. Karkasa konstrukcijas var uzcelt ļoti ātri, jo nav jāgaida, kamēr materiāls nosēžas. Atsevišķi speciālisti teic, ka šādas konstrukcijas ir arī izturīgākas. Turklāt pirts ēkas apdarē var izmantot visdažādākās mūsdienu siltināšanas, tvaika un hidroizolācijas tehnoloģijas. No karkasa konstrukcijām var izveidot visdažādākās arhitektūras formas, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, ja plānots būvēt veselu atpūtas kompleksu. Labi un kvalitatīvi uzbūvēta karkasa pirts būšot siltāka un ekonomiskāka, nekā no brusām būvētā.

Brusu stabilitāte cauri laikam

Savukārt no brusām darinātās celtnes ir kapitālākas, un vairāk piemērotas autentiskas senatnes cienītājiem. Šādu būvju īpašā estētika slēpjas apstāklī, ka celtniecībā tiek izmantots simtprocentīgi dabīgs un ekoloģisks materiāls.

Tomēr, izvēloties būvēt pirti no koka brusām, jāņem vērā vairāki momenti jeb “knifi”. Ja gribam, lai koka pirts būve kalpo ilgi un nevainojami, tad tā apmēram gadu vai divus jānosēdina. Dažkārt gan tiek apgalvots, ka mūsdienīgas tehnoloģijas un materiāla apstrādes iespējas ļauj šīs būves uzcelt ātri, tomēr daudzi vecie, pieredzējušie pirts meistari šādam viedoklim nepiekrīt. Tas nozīmē, ka apdares darbus vajadzētu veikt tikai pēc šī nosēšanās laika.

Ja materiāls nav īpaši labas kvalitātes, tad pastāv risks, ka taisnleņķa brusas ar laiku var deformēties un ieplaisāt, kas samazina koka pirts siltuma saglabāšanas rādītājus.

Ja gribam darboties saviem spēkiem

Tālāk sniegsim dažus padomus, kā rīkoties, ja pirti vēlamies būvēt saviem spēkiem.

Derīgi zināt!

  • Karkasa pirtis ir siltākas un izturīgākas, tās nenosēžas.
  • Pirts celtniecību no brusām labāk sākt ziemā, jo šī konstrukcija nosēžas ātrāk.
  • Pirms sākt lietot, pirti vajadzētu iekurināt un pārbaudīt 3—4 reizes.

Labākajā variantā kokmateriālus vajadzētu izvēlēties pašiem, turklāt pie tirgotāja, kas vieš uzticību par sākotnējās apstrādes procesa kvalitāti.

Pirtij var izmantot ēvelētas brusas ar kvadrāta šķērsgriezumu 120x120 mm vai 150x150 mm, kas pie nosēšanās nemaina savas formas — neizliecas un nedeformējas. Lai būve būtu ekoloģiska starp brusām kā blīvējumu var izmantot dažādus dabīgos materiālus — džutu, linu, sūnas u.tml.

Konstrukcijas un detaļas

Pirts pamatus jāveido atbilstoši katrai konkrētajai vietai un apstākļiem. Taču tiem nav jābūt kapitālām, betonētām konstrukcijām. Pamatu izbūvē svarīgi nodrošināt atbilstošas ventilācijas iespējas, lai paaugstinātā mitruma ietekmē nesāktos pūšanas process. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka mitrums un ūdens no mazgātuves nokļūst uz būves koka konstrukcijām.

Pirts durvju konstrukcijas būtu jāveido bez līmes, izmantojot koka tapas. Lai izvairītos no durvju iesprūšanas, durvju spraugas vajadzētu atstāt ar nelielu rezervi (1,5—2 cm).

Pirts starpsienas jābūvē no brusām ar tādu pat šķērsgriezumu kā karkasam. Ja šķērsgriezums būs mazāks, konstrukcija nosēžoties var deformēties.

Klājot grīdas tvaicēšanās un mazgāšanās telpās, jānodrošina laba izlietotā ūdens notece. To veido kā slīpu virsmu no ūdeni atgrūžoša materiāla (betona, māla) ar slīpumu uz ūdens noteces vietu, kas aprīkota ar aizvaru un cauruli, pa kuru ūdens aizplūst kanalizācijā.

Jumta konstrukcija atkarīga no pirts arhitektoniskajām īpatnībām, taču segumam var izmantot gandrīz jebkuru mūsdienīgu materiālu, kas saimnieku apmierina cenas un tehnisko parametru ziņā.

Tvaicētavas iekšējā apdarē var izmantot apsi un liepu. Pirmā augstā temperatūrā neizdala sveķus, savukārt otrajai ir jauks, patīkams aromāts, kam piemīt arī ārstnieciskas īpašības.

Pirts un ūdens sasildīšanai tiek izmantotas krāsnis. Tās var būvēt no akmeņiem vai ķieģeļiem. Krāsns novietojumam jābūt tādam, lai tā vienlaikus apsildītu tvaicētavu, mazgāšanās un pārģērbšanās telpu.

Labi un pareizi uzbūvēta pirts sniegs patīkamu baudījumu un noderēs veselības uzlabošanai. Tajā varēsiet gan nomazgāties, gan sarīkot pasākumus draugu lokā.

Jana VALTERE


:: MEKLĒŠANA
:: ARHĪVS

Gads

Numurs


:: Jaunais numurs
:: Izstādes 2013
:: Normatīvie. Likumi.
:: Izcenojumi
:: Noderīga informācija
  Top.LV
Copyright © SIA Multiprese.
Jebkuru materiālu kopēšana, izplatīšana, pārpublicēšana bez redakcijas rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
Pie materiālu retranslācijas obligāta hiperatsauce uz www.multiprese.lv