Mana Māja №70 (27.02.2006) | Šodien 31.07.2014
:: SATURS
:: TĒMAS
Aprīkojums

Betona veidi un izgatavošana

Grūti teikt, kopš kura laika būvniecībā sāka izmantot betonu, taču viens ir skaidrs — tas notika ļoti, ļoti sen. Arī mūsdienās būvniecības darbi bez šī materiāla praktiski nav iedomājami.

Gadu no gada attīstās betona ražošanas tehnoloģijas.

Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka betonam līdzīgs materiāls izmantots jau 5600 gadus pirms mūsu ēras. Speciālisti pie šāda secinājuma nonākuši, pētot zemes dzīļu noslēpumus Donavas krastos. Tur atklāta kāda sena grīda, kuras sastāvā bijusi grants un kaļķi.

Sensenos laikos

Senākā saistviela, ko cilvēki izmantoja, bija māli un zeme, kas pēc sajaukšanas ar ūdeni un izžūšanas ieguva zināmu stingrības pakāpi. Vairāk nekā trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras Ēģiptē, Indijā un Ķīnā sāka izmantot mākslīgās saistvielas. Piemēram, ģipsi, bet vēlāk arī kaļķus.

1950. gadā pirms mūsu ēras Ēģiptē betons tika lietots labirintu izbūvē. Savukārt romieši šo materiālu izmantoja, būvējot sienas un ēku pamatus. Plašāku betona izmantošanu veicināja senās Romas politika un ekonomiskā struktūra, kā arī tehniskie sasniegumi. Vēsturnieki uzskata, ka tieši romieši atklāja jaunas saistvielas, kas būtiski uzlaboja viņu betona celtņu fizikāli mehāniskās īpašības.

Tomēr jāteic, ka betona un dzelzsbetona masveida izmantošana sākās tikai XIX gadsimta otrajā pusē, kad rūpnieciski sāka ražot galveno saistvielu — portlandcementu. Tā gadu no gada tehnoloģijas attīstījās arvien straujāk.

Betona veidi

Mūsdienās būvniecībā izmanto dažādus betona veidus. Tos klasificē pēc trīs pazīmēm:

  • pēc vidējā blīvuma;
  • pēc saistvielu veida;
  • pēc pielietojuma.

Ja runājam par pirmo raksturlielumu, tad jāatzīmē, ka lielākā daļa betona īpašību ir atkarīgas no tā blīvuma. Savukārt blīvums atkarīgs no vairākiem faktoriem — cementa blīvuma, pildvielas veida un paša betona struktūras.

Pēc blīvuma betonu iedala šādi:

  • īpaši smagie;
  • smagie;
  • vieglie.

Īpaši smagais betons paredzēts speciālu aizsargbūvju celtniecībai. Smago betonu izmanto rūpniecisko objektu, hidrotehnisko būvju, kanālu, transporta būvju un garāžu celtniecībā.

Smago betonu grupā ietilpst arī silikātbetons.

Apakšgrupā starp smago un vieglo betonu ietilpst lielporu betons.

Vieglo betonu izgatavo no porainām pildvielām (keramzīts, agloporīts, tufs u.c.). Kā īpaši viegls tiek klasificēti tā dēvētais šūnu betons (gāzbetons, putubetons).

Saistvielas

Pēc izmantoto saistvielu veida betonu iedala šādās grupās:

  • cementa;
  • silikāta;
  • ģipša;
  • izdedžu;
  • polimērcementa;
  • speciālajos.

Pirmās grupas betonu gatavo no cementa, un plaši izmanto dažādos būvdarbos. Silikātbetonu izgatavo uz kaļķa bāzes.

Ģipša betonu ražo uz ģipša bāzes, un izmanto iekšējo starpsienu, iekaramo grieztu un apdares elementu izgatavošanā.

Izdedžu betona ražošanā izmanto sasmalcinātus izdedžus, savukārt polimērcementa ražošanā — cementu un polimērvielu.

Speciālo cementu gatavo, izmantojot speciālas saistvielas (šķidro stiklu, fosfātus, u.c.).

Pielietojums

Kā zināms, katram materiālam ir savs pielietojuma veids un ekspluatācijas nosacījumi.

Pēc pielietojuma izšķir šādus betona veidus:

  • parastais betons dzelzsbetona konstrukcijām;
  • hidrotehniskais betons, ko izmanto ūdens un kanalizācijas būvēs;
  • betons norobežojošām konstrukcijām;
  • betons grīdām un ceļu segumiem;
  • speciālas nozīmes betons — izturīgs pret uguni, skābi un radiāciju.

Betonu marķē, norādot izturības pakāpi, sala un ūdens izturību.

Valdis VALAINIS


:: MEKLĒŠANA
:: ARHĪVS

Gads

Numurs


:: Jaunais numurs
:: Izstādes 2013
:: Normatīvie. Likumi.
:: Izcenojumi
:: Noderīga informācija
  Top.LV
Copyright © SIA Multiprese.
Jebkuru materiālu kopēšana, izplatīšana, pārpublicēšana bez redakcijas rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
Pie materiālu retranslācijas obligāta hiperatsauce uz www.multiprese.lv